2013. gada decembrī "Patvērums "Drošā māja"" uzsāktā projekta ietvaros veidotās aktivitātes kopumā tika virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā.
Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tika nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību.
"Klientiem tika skaidrota sākotnējā informācija par mājokļa iespējamo meklēšanas procesu, izmaksām, kā arī kopā ar klientiem interneta resursos meklēti mājokļa varianti, kontaktējoties ar īpašniekiem izvērtēti piedāvājumi," skaidro jurists Alvis Šķenders, kurš projektā sniedza konsultācijas par mājokļa un migrācijas jautājumiem. Viņš norāda, ka mērķa auditorijas pārstāvji projekta īstenošanas gaitā kļuva arvien drošāki un uzdrīkstējās arī paši uzrunāt mājokļa īpašniekus, kas viņaprāt ir "uzskatāms rezultāts latviešu valodas un sarunvalodas nodarbībām. Līdz ar to speciālistiem bija jāiesaistās tad, kad ir jārisina konkrētas situācijas."
Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risināja arī ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū.
"Visi projekta klienti tika iepazīstināti ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un mudināti tos izmantot," stāsta juriste Gita Miruškina, piebilstot, ka klienti aktīvi šīs iespējas arī izmantoja. "Liels darbs tika ieguldīts izpratnes veidošanā par Latvijas darba tirgus situāciju, īpatnībām un atšķirībām, salīdzinot ar klienta izcelsmes valsti". Viņa piekrīt A.Šķendera teiktajam, ka latviešu valodas apguve un māka to pielietot projektā sniedza ļoti lielu ietekmi uz klienta spēju patstāvīgi meklēt darbu. "Līdz ar to speciālista atbalsts bija nepieciešams vairāk dokumentu sagatavošanā".
Saistībā ar izglītības jautājumiem viņa atzīmē, ka klienti bija "ļoti atvērti un mācīties gribēja visi". Taču gan ierobežotās projekta finanses apmācību procesa nodrošināšanai un klientu, kas vēlējās mācīties, vājās latviešu valodas zināšanas bija par pamatu rūpīgai atlasei, uzsākot mācības. "Mēs izvērtējām gan klienta motivāciju, gan latviešu valodas zināšanas, jo mācības notika latviešu valodā. Tāpat bija jāizvertē, cik izvēlētā profesija atbilst klienta paša spējām to apgūt un, cik tā būs nākotnē konkurētspējīga Latvijas darba tirgū." Atlase un apmācības projektā notika, piesaistot sadarbības partnerus - akreditētu mācību centru un darbā iekārtošanas biroju SIA "DIJA" un mācību centru SIA "BUTS".
Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas apmācības, ņemot vērā grupas specifiskās vajadzības, mērķtiecīgi virzīja mērķa grupu uz latviešu valodas līmeņu iegūšanu vai paaugstināšanu, ļaujot latviešu valodu izmantot skolā, darbā un sadzīvē, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā un Eiropas Savienībā kopumā.
Latviešu valodas skolotāja Liene Valdmane, runājot par apmācību procesu, uzsver ka šīs bija atvērtās grupas. "Cilvēkiem projekta gaitā bija iespēja pievienoties apmācāmajai grupai, tamdēļ vienā grupā mācījās cilvēki ar dažādu valodas līmeni, kas prasa īstenot īpašu valodas apguves metodiku". Kā izaicinājumu viņa min to, ka grupā mācījās cilvēki ar kuriem ir kāda starpvaloda - piemēram angļu vai krievu - un tādi cilvēki ar kuriem starpvalodas nav. "Taču tiem, kuriem bija patiesa motivācija mācīties, tika nodrošinātas visas iespējas sekmīgi apgūt latviešu valodu un nokārtot eksāmenu." Viņa arī atzīmē, ka lielu atbalstu valodas apmācībā sniedza brīvprātīgās - Karmena un Jeļena, kuras pievienojās projekta gaitā un brīvprātīgi palīdzēja mērķa grupai mācīties valodu.
Latviešu valodas kursus projekta dalībnieki apmeklēja divas reizes nedēļā, savukārt sarunvalodas kursus 2-3 reizes mēnesī. Sarunvalodas kluba mērķis bija, radot draudzīgu, uzņemošu un atvērtu vidi, ieinteresēt mērķa grupas pārstāvjus apgūt valodu, paaugstināt viņu motivāciju, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu valodas prasmju uzlabošanai. Apmācību veids bija neformālās izglītības metožu pielietošana mācību procesā.
Sarunvalodas kluba vadītāja Anita Ūdre: "Valodas līmenis grupā bija dažāds, tāpēc mēs centāmies pēc iespējas dažādot sarunvalodas apguves iespējas paralēli nodarbībām klasē, piedāvājot apmeklēt arī dažādas kultūrvēsturiskas vietas, muzejus. Ekskursijas guva ļoti lielu atsaucību no sarunvalodas kluba apmeklētāju puses, jo tieši neformālā vide bija tā, kas daudziem palīdzēja atraisīties, tādējādi ļaujot sekmīgāk apgūt latviešu valodu un iepazīt Latviju un tās cilvēkus."
Kopumā organizācija nodarbojas ar bēgļu atbalsta jautājumu risināšanu Latvijā jau gandrīz desmit gadus, ik gadu sniedzot palīdzību aptuveni 80 bēgļiem. Runājot par tendencēm, organizācijas pārstāvji norāda, ka viņu skaits pakāpeniski pieaug, galvenokārt bēgļu plūsma nāk no valstīm, kurās norisinās militāri-politiski konflikti.
Projektu "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem" (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 22026355, e-pasts: rasa.salina@gmail.com
