Atzīmēsim, ka pabalsts un kopējā sociālā garantiju pakete Latvijā ir mazāka kā Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" cilvēks dzīvo bezmaksas un saņem dienā 2,15 eiro pārtikai. Savukārt, ja viņš vēlas apmesties pie radiniekiem vai draugiem, mājokļa vai komunālo pakalpojumu apmaksu nekompensē. Pabalsts tiek piešķirts tikai uz noteiktu laiku: tas stimulē ātrāk atrast darbu, inegrēties vidē, kurā bēglis plāno dzīvot.
Latvija nepriecājas par afgāņu ierašanos?
Persona saņem Latvijā ilgi gaidīto bēgļa statusu.. Kas notiek tālāk?
"Turpmākajās gaitās viņam palīdz nevalstiskā organizācija "Patvērums "Drošā māja""", stāsta tās vadītāja Sandra Zalcmane, kura jau kopš 2008. gada strādā ar bēgļiem. Pēc viņas sacītā izrādās, ka Latvija nav tā atvērtākā valsts bēgļiem.
"Mēs strādājam starptautisku projektu ietvaros (75 % finansē Eiropas Savienība, 25 % Latvija)," atzīmē S. Zalcmane. "Mūsu sniegtā palīdzība ietver visu nepieciešamo atbalstu: sākot no dzīvokļa meklēšanas līdz pat bērnu iekārtošanai bērnudārzā vai skolā. Daudzi vairās dzīvot blakus bēglim no tālas valsts: nezināma nacionalitāte, reliģija, valoda. Līdz ar to rodas problēmas ar dzīvesvietas atrašanu ģimenēm no Afganistānas vai Sīrijas. Cilvēki skaļi neteiks, ka "nevēlamies te cilvēku ar citu ādas krāsu" vai arī "radikāli-musulmani", bet gan teiks, ka šo dzīvokli burtiski jau vakar izīrējuši.
Arī ne visas skolas ir gatavas tam, lai blakus būtu dažādi bērni - ar atšķirīgu ādas krāsu, ticību un valodu. Vārdos mēs visi esam bez aizspriedumiem un atvērti, taču tad, kad jāpāriet pie darbiem, tad maigi izsakoties, ir pavisam savādāk.
Jāatceras vēl viena lieta. Latvijā darbā ņem cilvēkus ar latviešu valodas zināšanām (vai arī tos, kuri vismaz to mācās - pagaidām komunicējot krieviski vai angliski). Tāda pati situācija ir ar skolām.
Pirmais, uz ko mēs virzam šo mērķa grupu, ir latviešu valodas apguve. Mums ir dažādas programmas un kursi. Mēs esam atvērti visiem un vēlamies, lai Latvija iebraucējiem kļūst par viesmīlīgām mājām".
2013. gada decembrī "Patvērums "Drošā māja"" uzsāktā projekta „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ietvaros veidotās aktivitātes ir virzītas uz mērķa grupas pamata vajadzību nodrošināšanu, piedāvājot dažādu speciālistu palīdzību problēmjautājumu risināšanā. Risinot ar mājokli saistītus jautājumus, tiek nodrošināta mērķa grupai iespēja atrast savām vajadzībām un iespējām atbilstošu dzīvojamo platību. Biedrības speciālisti kopā ar klientiem projekta ietvaros risina ar nodarbinātību un izglītību saistītus jautājumus, veicinot izpratni par prasībām Latvijas darba tirgū. Lai veicinātu projekta mērķa grupas iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, no šā gada janvāra līdz jūnijam notika arī latviešu valodas kursi, kuru mērķis bija palīdzēt apgūt darbam un sadzīvei nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu, kā arī motivēt un sagatavot klausītājus valodu prasmes līmeņu iegūšanai. Latviešu valodas un sarunvalodas kursi atsāksies jau šā gada septembrī un ilgs līdz nākamā gada maijam.
Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.
Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".
*Saite uz visu rakstu: http://www.subbota.com/actual/theme/social-science/2413-i-v-latviju-begut.html
Informāciju publicēja:
Rasa Saliņa, sabiedrisko attiecību konsultante
(+371) 22026355, rasa.salina@gmail.com