Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III

2022. gada 31.decembrī noslēdzas projekts „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III”, kuru kopš 2020. gada 1.septembra īstenoja biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Projekta ietvaros tika organizēts sociālekonomiskās iekļaušanas kurss, latviešu valodas apguves mācību kurss, kā arī dažādi starpkultūru komunikāciju veicinoši pasākumi.

Integrācijas mācību kursu  noklausījušās  394 personas, no kurām 370 saņēmušas apliecinājumus par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 28 valstīm: Afganistāna, Baltkrievija, Irāka, Krievija, Azerbaidžāna, Irāna, Šrilanka, Sīrija, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Bangladeša, Ukraina, Kuba, Turcija, Kongo, Pakistāna, Kamerūna, Indija, Alžīrija, Ķīna, Maroka, Palestīna, Vjetnama, Kirgiztāna, Gruzija, Eritreja, Brazīlija un Kuveita.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu saziņu ar mācību dalībniekiem kursa laikā tika nodrošināta tulkošana no latviešu valodas uz arābu, turku, spāņu, dari, franču, vjetnamiešu, gruzīnu, pundžabi, sorani, tigriņu valodām, ko nodrošināja „Informācijas centrs iebraucējiem”.

Latviešu valodas kurss nodrošināts gan klātienē gan attālināti 218 personām, no kurām 180 saņēmušas apliecību par kursa beigšanu.  Kursantu vidū bija personas no 22 valstīm – Baltkrievija, Afganistāna, Irāka, Krievija, Šrilanka, Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Irāna, Kamerūna, Bangladeša, Tadžikistāna, Sīrija, Ukraina, Kongo, Ķīna, Indija, Palestīna, Pakistāna, Maroka, Turcija, Kuveita un Eritreja.

Projekta gaitā tika īstenoti arī dažādi starpkultūru komunikāciju veicinoši pasākumi – veicinot starpkultūras dialogu un kopradi. Lai labāk iepazītu latviešu tradīcijas, atzīmējot Latvijā svinamās dienas un Valsts svētkus, tika noorganizēti 10 tradīciju pasākumi  2021.gadā: Valsts svētki 4.maijs, Līgo, Miķeļdiena un Ziemassvētki, 2022.gadā: Lieldienas, Valsts svētki 4.maijs, māmiņdiena, Līgo, Jēkaba un Annas diena, Miķeļdiena kopā pulcējot 232 dalībniekus.

Lai labāk iepazītu Latvijas kultūras kanonus, tika noorganizēti 7 plašāki pasākumi - Rīgas arhitektūras un dizaina foto rallijs, latviešu folkoras-tautasdziesmu tradīciju izzināšana, tautas tradīciju izzināšana - maizes cepšanas tradīcijas latgaliešu stilā, kino vēstures izzināšana un pārtapšana kino varoņu tēlos, Vizuālās mākslas kanona izzināšana, Mūzikas kanona iepazīšana un Nacionālais teātris, kopā pulcējot 227 dalībniekus.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saiti projekta „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros īstenotajam latviešu valodas apguves un integrācijas mācību kursam par Latviju, SIA „Weitner” veica starptautiskās aizsardzības personu mācību kursu dalībnieku apmierinātības divus izvērtējumus. 

SIA “Weitner” izdarītie galvenie secinājumi apliecina, ka apmācību dalībnieki ir apmierināti ar latviešu valodas apmācības procesa organizāciju, jo tas tiek veidots piemērojoties viņu vajadzībām. Tie apmācību dalībnieki, kas mācās attālināti, ir apmierināti ar šo iespēju, jo arī attālināti var labi mācīties. Mērķa grupas vērtējumā viena no attālinātu mācību priekšrocībām ir tas, ka var mājās izvērsties, izlikt materiālus, grāmatas, visu pierakstīt, paskatīties papildus. Citiem attālinātas mācības dod iespēju piedalīties visiem ģimenes locekļiem no vienas ierīces. Attālinātās apmācības ir ērtas arī tiem, kas jau strādā. Piemēram, vienai sievietei darba režīms ļāva darba laikā aiziet klusākā vietā un pieslēgties apmācībām. Attālināto mācību priekšrocības īpaši izceļ tie dalībnieki, kas nedzīvo PMC “Mucenieki”.

Ir novērojama tieša sakarība starp mācību grupas izmantoto starpniekvalodu un dalībnieku mācību rezultātiem. Grupās, kur kā starpniekvaloda tiek izmantota krievu valoda, ir novērojami daudz augstāki apmācību rezultāti, apmācību dalībnieki raitāk virzās uz priekšu valodas apguvē un uzrāda augstāku valodas apguves līmeni. Piemēram, daži šo grupu apmācību beidzēji izvēlējās tālāk mācīties valodu  Latviešu valodas aģentūras kursos, pēc kuru beigšanas kārtoja eksāmenu iegūstot A2 valodas apguves līmeņa sertifikātu. 

Mērķa grupas viedoklis: Apmācību dalībnieki uzskata, ka latviešu valoda ir ļoti grūta, jo ļoti atšķiras valodas struktūra, gramatika, īpaši laiku saskaņotība. Apmācību dalībnieki salīdzinoši reti maz dzird latviešu valodu ikdienā, īpaši tie, kas dzīvo PMC “Mucenieki” un pārslēgšanās uz svešu valodu tiem sagādā grūtības. Klausoties latviešu valodu, ir grūti to uztvert, jo runa parasti ir ļoti ātra, kurai ir grūti izsekot. Palīdz, savukārt tas, ka latviešu valoda saklausāmi vārdi no vācu, angļu, krievu valodām. Apmācību dalībnieki, kuri pārzin krievu valodu, kopumā ir atvērtāki pret latviešu valodu, jo saklausa tajā pazīstamas struktūras un vārdus.

Secināts, ka Integrācijas mācību kursa apjoms un tēmu izklāsts ir pietiekams, lai sniegtu vispārēju ieskatu par svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi Latvijā, esot sākotnējā integrācijas fāzē. Visaugstāk tiek vērtēta lektoru sniegtā praktiskā pieredze, iespēja uzdot jautājumus un saņemt individualizētus ieteikumus un padomus.

Mērķa grupa kopumā ir ļoti apmierināta ar apmācību procesu un tā organizāciju. Apmācību dalībnieki vislabprātāk piedalās apmācībās klātienē, kas bez zināšanu ieguves ļauj tiem arī izrauties no ierastās vides, satikt citus cilvēkus. Apmācību norise PDM telpās un ceļš uz turieni kalpo kā papildus motivācija. Mērķa grupa pozitīvi vērtē apmācību saturu un kvalitāti un pozitīvi vērtē kursu pasniegšanas veidu un saturu.  Pozitīvi vērtējams elastīgums apmācību pieejas piemērošanā grupu vajadzībām un ieradumiem.

Apmācību dalībniekiem pietrūks skaidra un vienkārši uztverama informācija par savām tiesībām un atbalstu, kas tiem pienākas. Tas īpaši attiecas uz sadarbību ar mentoriem. Šajā kontekstā PDM personāls reizēm ir pildījis starpnieka funkciju daloties un nododot informāciju ne tikai patvēruma meklētājiem, bet arī starp dažādiem integrācijas atbalsta sniedzējiem. 

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros noslēgusies integrācijas kursa trešā grupa personām, kuras saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. Grupā tika iekļautas personas no Afganistānas, Irākas, Kuveitas, Sīrijas un Baltkrievijas. Vislielākā interese par kursu bija personām, kuras jau uzsākušas patstāvīgu dzīvi ārpus PMC „Mucenieki”, bet joprojām aktīvi meklē darbu un ir saskārušās ar ļoti daudz dažādiem sev aktuāliem jautājumiem uz kuriem vēlas rast atbildes integrācijas kursā. Šī bija iespēja satikties personām, kuras iepriekš nav tikušās, lai dalītos dažādās dzīves situācijās, atbalstītu vienam otru un rastu atbildes uz sev neskaidriem jautājumiem.

Ar juristu Alvi Šķenderu grupas dalībnieki apmeklēja tekstila darbnīcu „Daces meistardarbi”, kur tās īpašnieki iepazīstināja klātesošos ar tekstila darbības specifiku Latvijā un dažādām tehnoloģijām, kuras tiek pielietotas produktu ražošanā. Kā arī pašiem dalībniekiem bija iespēja praktiski izmēģināt darbošanos ar stellēm un kopīgi noaust prievītes. Dalībnieki no Sīrijas un Afganistānas īpaši novērtēja šo viesošanos šajā uzņēmumā, jo atzina, ka šī ir tā joma, kas ir ļoti aktuāla arī viņu valstīs. Daudzām afgāņu sievietēm ir labas prasmes, kā veidot paklājus un veikt izšūšanas darbus.

Lai iepazītu un izprastu profesiju izvēli, kvalifikācijas iegūšanas iespējas un izglītības sistēmu Latvijā, grupas dalībnieki kopā ar juristi Gitu Miruškinu apmeklēja mācību centru „Buts”, lai iepazītos ar nodarbinātības jautājumiem praktiskā vidē. Dalībnieki bija ļoti ieinteresēti jaunas profesijas apgūšanā un atzina, ka vissvarīgāk šobrīd ir apgūt un nostiprināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu mācīties kādā no mācību centriem. 

Diskusiju rezultātā nodarbībās izskanēja konkrētas dalībnieku vajadzības pēc konkrētas palīdzības, ko kopīgi ar juristiem atrisināt, kā, piemēram, ģimenes apvienošanās jautājumi, iespējamo dzīvokļu īres līgumu projekta pārskatīšana, dzīvesvietas deklarēšana, portāla latvija.lv lietošana, e-paraksta saņemšana un izmantošana, rīdzinieka kartes pieteikšana, uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšana.

Šī bija pēdējā mācību grupa šī projekta ietvaros. Kopš 2020.gada 1.septembra integrācijas mācību kursu apguvušas 28 mācību grupas, to vidū piedalījušās 394 personas no 28 valstīm.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

12.decembrī biedrība „Patvērums „Drošā māja”” aicināja starptautiskās aizsardzības personas uz noslēdzošo kultūras kanona pasākumu, šoreiz izzinot labāk Rīgu un skatuves mākslu - apmeklējot un iepazīstot Latvijas Nacionālo teātri, kas ir Latvijas valsts dibināšanas vieta.

Starptautiskās aizsardzības personas no Krievijas, Baltkrievijas, Afganistānas un Ukrainas iesāka dienu ar ekskursiju Vecrīgā, apmeklējot galvenos centrālos apskates objektus. Diena bija ļoti balta, sniegs sniga, tāpēc ekskursijas dalībnieki priecājās nokļūt aizvējā pašā Bastejkalna augstākajā punktā, kur ekskursijas vadītāja Ramona Liepiņa aicināja katram izvilkt vienu no ukraiņu mākslinieces radītajām Eņģeļu kārtīm un dalīties savās sajūtās un asociācijās, ko konkrētā kārts simbolizē viņa dzīvē. Lielākā daļa klātesošo atzina, ka redz gaismu un cerību nākotnē.

Dienas turpinājumā dalībnieki devās uz pavisam citu Rīgas rajonu - jauniešu radošās apvienības „Trepes” telpām Viskaļu ielā, kur katram no dalībniekiem bija iespēja iesaistīties dažādās latviešu ziemas tradīciju radošajās darbnīcās – sveču liešanā, ziepju vārīšanā un svētku zvaigznes veidošanā. Katrs varēja izvēlēties sev interesējošo radošo darbnīcu – vienu vai visās 3. Gandrīz visi dalībnieki šādās aktivitātēs iesaistījās pirmo reizi. Kāds no dalībniekiem atzina, ka pirmo reizi dzīvē ir šāda iespēja izbaudīt ēterisko eļļu smaržas daudzveidību, tāpēc uzsver, ka tā bija ļoti īpaša radošā darbnīca, aizmirstot visas ikdienas problēmas, esot šeit un tagad.

Lielākā daļa no klātesošajiem Latvijā ieradušies pavisam nesen. Lai gūtu priekšstatu par dzīvi Latvijā, nodarbinātības iespējām, brīvprātīgo darbu, cilvēkiem, sadzīvi un ieklausītos, ko būtu vērts ņemt vērā no personas, kura Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku uz kopīgu sarunu tika aicināta Palina Burko no Baltkrievijas, kura Latvijā saņēmusi bēgļa statusu, iesaistījusies vairākās brīvprātīgo organizācijās, tostarp arī biedrībā „Patvērums „Drošā māja””. Palina dalījās ar savu integrācijas stāstu, lai iedvesmotu pārējos. Palina saņēma arī vairākus jautājumus no klātesošajiem un izvērtās diskusijas gan par politiku un Latvijas sniegtajām iespējām, gan latviešu puišiem.

Pēc stiprinošas kafijas pauzes ar maizītēm un siltiem dzērieniem visi dalībnieki ar autobusu tika nogādāti uz Latvijas Nacionālo teātri. Ēka, kurai gana bieži braukts garām šoreiz ir īpašs pieturas punkts. Pie teātra grupu sagaida aktieris Ivars Kļavinskis, kurš šovakar ir grupas pavadošā persona, lai iekļūtu pat visslepenākajos teātra kambaros. Visiem dalībniekiem bija pārsteigums uzzinot, ka šī ēka ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis. Arī fakts, ka šajā vietā tika dibināta Latvijas valsts ekskursijas dalībniekiem lika sajusties ļoti īpaši. Visi klātesošie pirmo reizi bija teātra aizkulisēs – pagraba stāvos, darbnīcās, kur tiek izgatavoti rekvizīti izrādēm, apģērba šūšanas darbnīcās, uc. Ikvienam bija iespēja izstaigāt teātra telpas, zāles, foajē. Staigājot 1.stāva foajē daži no dalībniekiem atpazina uz sienām  izvietoto aktieru portretus, jo redzējuši šos aktierus dažādās krievu filmās. Dalībnieki atzina, ka labprāt apmeklētu kādu teātra izrādi šajā teātrī.

Šis bija noslēdzošais kultūras kanonu iepazīšanas pasākums. Projekta ietvaros notikuši 7 kultūras kanonu pasākumi – Rīgas arhitektūras un dizaina foto rallijs, latviešu folkloras - tautasdziesmu tradīciju izzināšana, tautas tradīciju izzināšana - maizes cepšanas tradīcijas latgaliešu stilā, kino vēstures izzināšana un pārtapšana kino varoņu tēlos Preiļu leļļu muzejā, Vizuālās mākslas kanona izzināšana apmeklējot Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un Vakarbuļļu skulptūru parku, Mūzikas kanona iepazīšana apmeklējot mūzikas pilsētu Liepāju un skatuves māksla – apmeklējot Latvijas Nacionālo teātri.

 Kopš 2020.gada 1.septembra kultūras kanonu aktivitātēs iesaistīti 227 dalībnieki.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Lai veicinātu starptautiskās aizsardzības personu iekļaušanos sabiedrībā, kopš 2020.gada 1.septembra biedrība „Patvērums „Drošā māja”” īstenoja projektu „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III”. Viena no projekta aktivitātēm bija latviešu valodas apguves mācību kurss. 

27 mēnešu laikā latviešu valodas mācību kursu apguva 17 mācību grupas, to vidū 218 mērķa grupas pārstāvji no 22 valstīm: Afganistānas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Bangladešas, Eritrejas, Indijas, Irākas, Irānas, Kamerūnas, Kongo, Krievijas, Kuveitas, Ķīnas, Marokas, Pakistānas, Palestīnas, Sīrijas, Šrilankas, Tadžikistānas, Turcijas, Ukrainas, Uzbekistānas. Apliecinājumus par veiksmīgi apmeklētu un nokārtotu mācību kursu saņēma 180 personas.

Mācības tika organizētas gan klātienē, gan attālināti. Klātienē mācības notika PMC „Mucenieki”, kā arī viena grupa tika organizēta Ikšķiles vidusskolas telpās. Mācībās piedalījās mērķa grupas pārstāvji no Ikšķiles, Ogres un Rīgas. 8 grupas tika organizētas attālināti Jitsimeet un Zoom platformās, kur mācības apguva personas no Muceniekiem, Rīgas, Saulkrastiem, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Jūrmalas un Ogres. 6 no grupām tika organizētas attālināti sakarā ar Covid-19 pandēmiju un ierobežojumiem tikties klātienē, bet 2 grupas tika apzināti organizētas Zoom platformā, lai sniegtu iespēju starptautiskās aizsardzības personām no dažādiem Latvijas reģioniem apgūt latviešu valodu, kā starpniekvalodu izmantojot krievu valodu.

Starptautiskās aizsardzības personu lielā interese par latviešu valodas apgūšanu palielinājās pēdējā gada laikā, īpaši vasaras mēnešos, kad vienlaicīgi 3 latviešu valodas pedagogi vadīja 5 mācību grupas. Pieprasījums saglabājas līdz pat šim brīdim, un vairāki mērķa grupas pārstāvji gaida latviešu valodas kursu turpinājumu 2023.gadā. Daļai no studentiem ir ļoti liela vēlme un motivācija turpināt mācības A2 līmeni, bet daudzreiz paiet ilgāks laiks līdz nākošo kursu uzsākšanai. Ir arī pozitīvi piemēri, kad persona 5 mēnešu laikā, ko pavada PMC „Mucenieki” spēj apgūt gan Biedrības piedāvātos A1 līmeņa kursus, gan uzreiz uzsākt A2 līmeņa kursus kādu citu organizāciju piedāvātajos projektos un veiksmīgi nokārtot A līmeņa eksāmenu, lai veiksmīgi iesaistītos darba dzīvē ar pamata līmeņa latviešu valodas zināšanām, spējot patstāvīgi komunicēt.

Latviešu valodas kursa ietvaros starptautiskās aizsardzības personām bija iespēja apgūt darba un sadzīves vidē nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, kā arī vienlaikus attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu. Kursa dalībniekiem bija iespēja mācīties valodu, lai viņi varētu saprasties, risinot dažādus jautājumus sadzīves līmenī vai kārtojot dokumentus pašvaldību vai valsts institūcijās, tādējādi palielinot mērķa grupas sociālo kontaktu skaitu, paaugstinot savu līdzdalību sabiedrības dzīvē kopumā. Liela interese mācību laikā radās par dzīvi Latvijā, tās vēsturi, kultūru un svētkiem. Mācību procesa laikā tika apgūtas arī latviešu tradīcijas un svinamie svētki. Ja kādam mācību dienā bija dzimšanas diena, tad viņš tika apsveikts ar kūku. Kopīgi tika svinētas īpaši atzīmējamās dienas un sniegta informācija par dažādiem pasākumiem un notikumiem, ko grupas dalībnieki var apmeklēt.Kursanti aktīvi piedalījās klasē organizētajās situatīvajās valodas spēlēs, centīgi pildīja mājasdarbus, strādāja  individuāli un pāros.

Kopā ar latviešu valodas pedagogu mācību grupas apmeklēja Krišjāņa Barona muzeju, Latvijas Nacionālo Mākslas muzeju un mākslas muzeju Zuzeum. Grupas devās ekskursijās uz Vecrīgu, Centrāltirgu un Vērmanes parku, kur bija iespēja praktiski pielietot latviešu valodas zināšanas.

Uz noslēguma tikšanos, kur tika pasniegti apliecinājumi par kursa apguvi, tika aicināti pēdējās grupas beidzēji, kā arī iepriekšējo grupu dalībnieki, lai kopīgi apmeklētu mākslas muzeju „ZUZEUM”. Zuzeum arī turpmāk laipni gaida ikvienu starptautiskās aizsardzības personu apmeklēt muzeju bez ieejas maksas.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

11.novembrī noslēdzās projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” 26.integrācijas mācību grupa, piedaloties, noslēdzošajās lekcijās, tai skaitā par latviešu tradīcijām un valsts svētkiem, ko vadīja lektore un starpkultūru komunikācijas aktivitāšu rīkotāja Ramona Liepiņa. Starptautiskās aizsardzības personas no Krievijas, Baltkrievijas, Sīrijas un Azerbaidžānas ar lielu interesi un aizrautību iesaistījās nodarbībā uzdodot sev interesējošos jautājumus, jo saskata daudz līdzību mūsu valstu tradīcijās, tāpēc dalījās, kā svētki tiek svinēti viņu kultūrā. R.Liepiņa atzīst, ka par kultūru un tradīcijām varētu diskutēt visas dienas garumā, jo ir tik daudz būtisku aspektu, ko ir svarīgi pastāstīt, parādīt un salīdzināt ar savām kultūrām, no kurām nāk.

Vienmēr visiem ļoti interesanti ir uzzināt, ka Latvijā tiek svinētas vārda dienas, tad nu šoreiz atradām kalendārā gandrīz katram kursa dalībniekam dienu, kad viņi var atzīmēt vārda dienu, piemēram, Marija, Kristiāns, Boriss, Vladislavs, Viktorija, Maksims, Irina, Elēna u.c..

Pēc nodarbības visi tika aicināti piedalīties Informācijas centra iebraucējiem 11.novembra pasākumā, kopīgi izzinot šīs dienas būtību un pagalmā izveidojot Latvijas karti no aizdegtām svecītēm. Pēc tam visi grupas dalībnieki kopīgi ar lektori R.Liepiņu devās kopīgi nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un aizdegt svecītes krastmalā,  domājot gan par Latviju, gan par mieru katram savā valstī.

Kā atzina grupas dalībnieki no Sīrijas, šī diena viņiem paliks mūžam atmiņā, jo paši nebūtu atnākuši līdz krastmalai tāpēc priecājas, ka šodien bija integrācijas kurss un kopīgi ar grupu un tulku bija šī iespēja piedzīvot un sajust latviešu kopību un patriotismu.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Šodien tika atzīmēta Miķeļdiena -  rudens saulgrieži. Lai kopīgi atzīmētu šos svētkus un tos piedzīvotu, biedrībā „Patvērums „Drošā māja”” tikās starptautiskās aizsardzības personas.

Starpkultūru komunikācijas aktivitāšu rīkotāja Ramona Liepiņa iepazīstināja klātesošos ar Miķeļdienas tradīcijām latviešu kultūrā. R.Liepiņa stāstīja par dažādiem ticējumiem, kuri šajā dienā jānovēro un jāatceras.

Visi tika iesaistīti kopīgās radošās aktivitātēs. Kāds grieza papriku, ķirbi, sīpolus un burkānus, lai kopīgi pagatavotu ķirbju zupu, kāds cits nodevās radošām izpausmēm izgrebjot ķirbi, kurš īpaši šim vakaram atceļojis no Ugāles dārziem. Kāds cits gatavoja zilā siera gabaliņus un maizes grauzdiņus, ko pievienot zupai. Kamēr tika vārīta zupa, ikvienam bija iespēja radoši izpausties veidojot mākslas darbu glezniņas ar rudenīgām lapiņām un krāsām.

Kā ierasts uzņemot viesus, latvieši aicina visus pie kopīga galda, lai kopā baudītu silto ķirbja zupu, pārrunātu kopīgo un atšķirīgo, kā kurā valstī tiek gatavots ķirbis un nobaudītu goda lietu latvietim – īstenu rupjmaizi, ko daži no klātesošiem baudīja pirmo reizi, bet atzina par ļoti gardu. Uzzinājām, ka arī Afganistānā neviens ēdiens netiek baudīts bez maizes un cilvēks nebūs paēdis, ja nebūs ēdis maizi kopā ar ēdienu.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Šodien projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros integrācijas kursa nodarbības sākusi jau 25. mācību grupa. Pirmajā tikšanās reizē nodarbību par latviešu tradīcijām un valsts svētkiem vadīja biedrības “Patvērums “Drošā māja””’ lektore un starpkultūru komunikācijas aktivitāšu rīkotāja Ramona Liepiņa. Starp tādām tēmām kā Latvijas valsts, vēsture, nediskriminācijas principi, dzīvokļu tirgus, nodarbinātības iespējas, izglītības sistēma,  veselības aprūpes sistēma, sociālās drošības tīkls un sociālās palīdzības sistēma Latvijā, integrācijas kursa ļoti svarīga tēma ir arī kultūra un tradīcijas.

Cilvēki, kuri iebrauc svešā valstī un redz svešu kultūru, ar interesi vēro apkārt notiekošo. Pirmais, ko viņi var novērot, ir vietējie cilvēki un viņu ikdienas sadzīve. Tāpēc R.Liepiņa ar prieku stāsta ne tikai par latviešu svētku tradīcijām un to svinēšanu, bet arī par mazajiem svētku mirkļiem, piemēram, vārda dienu svinēšanu, kas ir jaunums vairumam no iebraucējiem un katrs grib uzzināt, kad viņa vārda diena tiek vai tiktu svinēta Latvijā. Daudzi no lekciju dalībniekiem vēlās izzināt Valsts svētkus un atzīmējamās dienas. Tas ļauj arī saprast, kādēļ kāds no datumiem Latvijā ir kā brīvdiena un ko atzīmē vai svin vietējā sabiedrība. Tiek stāstīts arī par tradīciju svinēšanu senlatviešu gaumē un pielāgotām tradīcijām mūsdienās vai konkrētai ticībai. Lekcijā tiek izrunāts arī par Latvijā atzīmējamām dienām, sabiedrībā jau iesakņojušos svētkus un pat piederīgo pieminēšanu kapu svētkos un svecīšu vakarā, kas mūsu kultūrā ir raksturīgi.

R.Liepiņa atzīst, ka nodarbībās vienmēr pieturas pie sadzīves un sabiedrībā vērojamiem jautājumiem. Piemēram, iebraucējs jūnijā Rīgas lielveikalos var saklausīt latvisko mūziku ar "Līgo, līgo!" un pat atkārtot lipīgo skaņu salikumu, bet nezināt tā nozīmi. Šādas lekcijas palīdz iebraucējiem orientēties un atcerēties dzirdēto, pārrunāto, jo tad jau mūzikas skaņas ar "Līgo" radīs citu nozīmi, atgādinot par Vasaras saulgriežu tuvošanos un latviešu svētku svinēšanu. Tad nebūs izbrīns par Lāčplēša dienas vakara sveču simtiem, bet varēs iekļauties atceres pasākumā vai kādu citu svētku svinēšanā.

R.Liepiņa: "Katru lekciju veidoju kā saules ceļu visa gada garumā, jo šāds saules aplis raksturīgs visām pasaules kultūrām. Cilvēki savu dzīvi pavada cikliski starp gada laikiem un arī starp tradicionāliem notikumiem. Tā arī vieglāk izprast citādo,  tā ir vieglāk salīdzināt ar savu kultūru, tā vieglāk iekļauties un atrast savu piederību. Katrs cilvēks saredz sevi caur savu mātes, tēva ģimeni, savu audzināšanas modeli, savas kultūras tradīcijām un savām personiskajām vērtībām. Tāpēc izturamies pret katru iebraucēju ar cieņu un lekcijās lūdzam salīdzināt ar savu kultūru vai tradīcijām. Tas dod iespēju arī diskutēt un iedrošina uzdot viens otram jautājumus."

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

26.jūlija agrā rītā starptautiskās aizsardzības personas no Baltkrievijas, Afganistānas, Sīrijas, Irākas, Eritrejas, Krievijas, Tadžikistānas un Šrilankas devās kopīgā, izzinošā ekskursijā uz mūzikas pilsētu Liepāju, lai atklātu  kultūras kanonu Mūzika.

Ierodoties Liepājā viesmīlīgi tika sagaidīti folkloras kopas „Atštaukas” centrā „Namīns”, kur folkloras kopa iepazīstināja dalībniekus ar latviešu gadskārtu svētkiem, mācot dažādas rotaļas, dejas un dziesmas. Patvēruma meklētāji no Afganistānas atzina, ka šī bija pirmā pieredze iepazīstot latviešu kultūras tradīcijas un viņuprāt daudzi elementi mūsu valstīm ir līdzīgi. Dalībniekus pārsteidza, ka folkloras kopa cenšas iesaistīt jaunāko paaudzi, lai Latvijas svētku tradīcijas tiktu turpinātas.

Galvenā ģimenes vērtība ir mantinieks, kas ir vienlīdz svarīgi visās kultūrās. Folkloras kopa caur rotaļu aicināja katras kultūras pārstāvi nodziedāt savas valsts šūpuļdziesmiņu. Aktivitātes noslēgumā visi vienojās kopīgā dziesmā un dejā. Atštaukas dalībnieces bija ļoti pārsteigtas, cik labi daži no klātesošajiem jau runā latviešu valodā, vēl pārsteigtākas uzzinot, ka daži no viņiem Latvijā uzturas vien 20 dienas, bet spēj komunicēt un atbildēt latviešu valodā.

Pēc garā ceļa no Rīgas nosēdējušies, tad kopīgi ar folkloras kopu izdancojušies un izdziedājušies, nedaudz salijuši, bet joprojām gatavi izzināt Liepāju - dalībniekiem bija iespēja apskatīt un pabūt koncertzālē „Lielais Dzintars”.

Pēc garas pastaigas pa muzikālo un skaisto Liepāju kopā ar ekskursijas vadītāju Žigimantu Krēsliņu, žurnāliste no Baltkrievijas Viktoryia dalījās savā pieredzē par dzīvi Tukumā latviešu ģimenē. Viktoryia atzīst, ka visefektīvāk integrēties un apgūt valodu var tieši mazpilsētās nevis lielās pilsētās, kur tiek izmantotas starpniekvalodas. Viktoryia ir ļoti pateicīga, ka ir nokļuvusi un dzīvo latviešu ģimenē, kurā viņa mācās un runā komunicējot latviešu valodā. Vislabāk tradīcijas var iepazīt gatavojoties un  kopīgi svinot svētkus.  Viktoryia velta daudz enerģijas izglītojot savas valsts iedzīvotājus par tur pastāvošo politisko situāciju, jo iedzīvotājiem šķiet, ka iekšēji politiskā situācija atbilst viņu priekšstatiem. Viktoryia saņēma arī vairākus interesentu jautājumus no citiem dalībniekiem par viņas profesionālo jomu, kā arī par to, kas visvairāk pārsteidza un saviļņoja dzīvojot latviešu ģimenē.    

Pasākuma noslēgumā dalībnieki atzina, ka ir ļoti iedvesmoti, redzot, ka dzīve rit ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās un arī tur ir iespēja dzīvot, strādāt, mācīties un būt sabiedriski aktīviem. Dalībnieki ir pateicīgi par iespēju pavadīt dienu ārpus PMC „Mucenieki”. Kādam tā ir pirmā reize ārpus Rīgas, kāds jau paspējis pabūt un iepazīt Liepāju. Daži satiek viens otru pirmo reizi klātienē, jo pēdējos 3 mēnešus kopīgi apguvuši latviešu valodu caur Zoom platformu, kur viens otru redzējuši tikai mazā video kamerā. Kāds cits atzīst, ka pirmo reizi mūžā redz jūru un tās būs vislabākās atmiņas no Liepājas. Kādam citam ļoti pārsteidzoša šķita Liepājas arhitektūra, ka skolēni mācās ģimnāzijā – ēkā, kura ir ļoti grezna, gluži kā pilis viņu valstī.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” informē, ka projekta „Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros organizēto integrācijas mācību kursu par Latviju noslēdz divas mācību grupas, kuras mācības uzsāka maija sākumā. Sešās tikšanās reizēs patvēruma meklētāji no Afganistānas, Sīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Uzbekistānas ieguva visaptverošas zināšanas par Latviju.

Kvalitatīvas saziņas nodrošināšanai ar mācību grupu dalībniekiem tika piesaistīti dari un arābu valodu tulki. Kā starpniekvaloda mācību laikā tika izmantota krievu valoda.

Projekta vadītāja Zanda Rudene atzīst, ka šis kurss ir ļoti nozīmīgs patvēruma meklētāju izglītošanā. Tā ir iespēja kopīgi diskutēt par sev svarīgiem integrācijas jautājumiem. Jāpiemin, ka integrācija sākas jau ar informāciju par vilciena un Rīgas sabiedriskā transporta lietošanu, Googlemap pielietošanu nokļūšanai norādītajā adresē. Nākas iedrošināt nodarbībām pievienoties arī ģimenes sievietes un jauniešus, kā arī sniegt nelielu ieskatu latvisku našķu dažādībā, baudot kafijas pauzes. Grupām tika piedāvāta, piemēram, iespēja nobaudīt biezpiena sieriņus, meduskūku, dažādas konfektes, vecrīgas, kvasu, bezē cepumus, lai izzinātu, kas kuram vislabāk garšo. Z.Rudene atzīst, ka šobrīd arvien vairāk personas uzturās savās dzīvesvietās ārpus PMC “Mucenieki”. Tāpēc jo īpaši bija nepieciešama šo grupu aptveroša koordinēšana, jo tajās piedalījās personas, kuras šobrīd dzīvo gan Ikšķilē, Ulbrokā, Rīgas centrā, Sarkandaugavā, PMC “Mucenieki” kā arī bija persona, kura saslēdzās attālināti, jo šobrīd dzīvo Liepājā.

Integrācijas mācību kursa ietvaros tās dalībniekiem bija iespēja iegūt zināšanas par Latvijas valsti, valsts iekārtu, vēsturi, kultūru un tradīcijām, praktisku informāciju par Latviju, par iekļaušanos sabiedrībā, nediskriminācijas principiem, dzīvokļu tirgu, nodarbinātības iespējām, izglītības sistēmu,  veselības aprūpes sistēmu, sociālās drošības tīklu un sociālās palīdzības sistēmu Latvijā.

Šobrīd rit arī četras latviešu valodas apguves mācību kursa grupas, kas tiek realizētas pielāgojoties mērķa grupas iespējām apmeklēt kursu. Divas grupas notiek PMC “Mucenieki” telpās tur mītošajiem patvēruma meklētājiem ar dažādām starpniekvalodām vai bez tām. Viena grupa tiek realizēta attālināti caur krievu valodu Zoom platformā, jo šajā grupā mācās starptautiskās aizsardzības personas no dažādām Latvijas vietām – Saulkrastiem, Liepājas, kā arī no Rīgas - Muceniekiem, Ķengaraga, Sarkandaugavas un centra rajoniem. Viena grupa notiek Ikšķiles Vidusskolas telpās, kur mācās mērķa grupas pārstāvji no Ikšķiles, Ogres un Rīgas. Par latviešu valodas apguvi ir ļoti liela interese un vēlme to apgūt, tāpēc mācībās šobrīd piedalās 54 personas no – Afganistānas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Sīrijas, Uzbekistānas, Kuveitas, Krievijas, un Ukrainas.

Latviešu valodas mācību kursa mērķis ir nodrošināt starptautiskās aizsardzības personām apgūt darba un sadzīves vidē nepieciešamās latviešu valodas zināšanas un iemaņas, kā arī vienlaikus attīstīt galvenās valodas apguves prasmes.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Starptautiskās aizsardzības personas sanāca uz kopīgu svētku svinēšanu, atzīmējot 4.maiju Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. Personas, kuras pavisam nesen ir ieradušās Latvijā, ar dziļu interesi pievienojās kopīgai Baltā galdauta svētku svinēšanai biedrībā “Patvērums “Drošā māja””.

Šajos svētkos viesojās starptautiskās aizsardzības personas no Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Kuveitas, Krievijas, Kongo un Sīrijas, kā arī brīvprātīgie, kuri palīdzēja radīt svētku noskaņu, dekorējot telpas un sarūpējot gardas uzkodas. Katrs pasākuma dalībnieks saņēma karodziņa piespraudīti, ko pielikt pie drēbēm gan šajā dienā, gan arī turpmāk. Pasākumam sākoties, katras valsts pārstāvis tika aicināts aizdegt sveci par Latviju un par mums visiem, par brīvību, cerību un izaugsmi.

Kopīgi tika izzināta Baltā galdauta svētku tradīcija, skanēja latviešu tautasdziesmas brīvprātīgās Martas Zeltiņas ģitāras pavadījumā, kā arī, pašiem kopīgi nodziedot latviešu tautasdziesmu “bēdu manu lielu bēdu”, iemēģināta kāju veiklība latvju dančos. Tika iepazīti latviešu godu ēdieni un notika kopīga darbošanās divās radošajās darbnīcās – apzīmējot akmeņus un pa gabaliņam veidojot lielu Lielvārdes jostas elementu.

Kā atzina viens no pasākuma dalībniekiem – svētki un latviskās tradīcijas ir jāpiedzīvo, nepietiek par tiem izlasīt internetā. Katram bija iespēja pateikt savu novēlējumu Latvijai, sajusties piederīgiem un vienotiem, valstī, kurā uzsāk savu jauno dzīves posmu.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Sirsnīgā gaisotnē 13.aprīlī starptautiskās aizsardzības personas  ieskandināja Lieldienas, izzinot latviskās svinēšanas tradīcijas.

Biedrībā „Patvērums „Drošā māja”” pulcējās  patvēruma meklētāji no Baltkrievijas, Afganistānas, Ukrainas un Krievijas, dažādās tehnikās krāsojot olas, baudot dažādus latviskus gardumus un klausoties latviešu spēka dziesmas, kā arī daloties informācijā, kā Lieldienas tiek svinētas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Savukārt Afgāņu puišiem šī bija pirmā pieredze iepazīstoties ar latviskajām Lieldienu tradīcijām. Tika atklāti daudzsološie talanti, kuri izpaudās skaistos akrila krāsu zīmējumos.

Mājup pasākuma dalībnieki devās ar lielu devu iedvesmas, krāsotām un batikotām olām, pilniem vēderiem, daudz pozitīvām emocijām un sirsnību, ko guva viens no otra.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros noslēgusies integrācijas kursa otrā grupa personām, kuras jau saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. Grupā tika iekļautas personas no Afganistānas, Krievijas un Baltkrievijas.

Integrācijas mācību kursa galvenais mērķis ir nodrošināt mērķa grupas pārstāvjus ar dzīvei Latvijā noderīgām un praktiskām zināšanām, rodot atbildes uz mērķa grupas jautājumiem, kas radušies, šobrīd esot Latvijā.

Kurss tika plānots pielāgojoties grupas vēlmēm un vajadzībām. Jau pirmajā nodarbībā pārrunājot un akcentējot svarīgākos grupas dalībnieku problēmjautājumus, kā arī vēlreiz apskatot būtiskākos jautājumus, ar ko grupas dalībniekiem nākas šobrīd saskarties.

Kursa ietvaros tika apskatītas šādas tēmas:

• Mājoklis
• Uzturēšanās atļaujas, legālas uzturēšanās iespējas ES
• Sociālās drošības tīkls Latvijā
• Sociālās palīdzības sistēma Latvijā
• Vispārīgs ievads par Latviju, Latvijas vēsture
• Izglītība
• Nodarbinātība, uzņēmējdarbības uzsākšana
• Veselības aprūpes sistēma
• Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas
• Veselības aprūpes sistēma
• Brīvā laika pavadīšana

Kursa ietvaros notika arī vairākas praktiskas aktivitātes, apmeklējot dažādus uzņēmumus, lai gūtu izpratni par dažādiem nodarbinātības un izglītības jautājumiem.

Kopā ar juristi Gitu Miruškinu dalībnieki apmeklēja SIA „Livonia Print” uzņēmumu, kur tā vadība laipni iepazīstināja ar ražotni, dalībnieki varēja uzdot sev interesējošos jautājumus par šo kompāniju un darba apstākļiem. SIA „Livonia Print” vadība atzina, ka darbinieki ir ļoti nepieciešami, un ir gatavi veikt apmācības visiem interesentiem. Daži no dalībniekiem norādīja, ka lai strādātu šajā uzņēmumā, būtu nepieciešams atrast dzīvesvietu tuvāk šai kompānijai, pretējā gadījumā personām nāksies braukt ar 2 transporta līdzekļiem, kas aizņemtu 1,5h.

Ar juristu Alvi Šķenderu grupas dalībnieki apmeklēja tekstila darbnīcu „Daces meistardarbi”, kur tās īpašnieki iepazīstināja klātesošos ar tekstila darbības specifiku Latvijā un dažādām tehnoloģijām, kuras tiek pielietotas produktu ražošanā. Kā arī pašiem dalībniekiem bija iespēja praktiski izmēģināt darbošanos ar stellēm un kopīgi noaust prievītes. Dalībnieki no Afganistānas īpaši novērtēja šo viesošanos šajā darbnīcā, jo atzina, ka šī ir tā joma, kas ir ļoti aktuāla arī Afganistānā un daudzām afgāņu sievietēm ir zināšanas un prasmes, kā veidot paklājus un veikt izšūšanas darbus.

Lai iepazītu un izprastu profesiju izvēli, kvalifikācijas iegūšanas iespējas un izglītības sistēmu Latvijā, grupas dalībnieki kopā ar juristi Gitu Miruškinu apmeklēja mācību centru „Buts”, lai iepazītos ar izglītības un nodarbinātības jautājumiem praktiskā vidē. Dalībnieki bija ļoti ieinteresēti jaunas profesijas apgūšanā un atzina, ka vissvarīgāk šobrīd ir apgūt un nostiprināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu mācīties kādā no mācību centriem. Viens no dalībniekiem vienojās ar mācību firmu, ka ar aprīļa mēnesi uzsāks mācības, jo jau ir saņēmis bēgļa statusu.

Diskusiju rezultātā izkristalizējās konkrētas dalībnieku vajadzības pēc konkrētas palīdzības, ko kopīgi ar juristiem ir atrisināt, kā, piemēram, iespējamo dzīvokļu īres līgumu projekta pārskatīšana, dzīvesvietas deklarēšana, portāla latvija.lv lietošana, e-paraksta saņemšana un izmantošana, rīdzinieka kartes pieteikšana un saņemšana, uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšana.

Kurss noslēdzās ar lektores Ramonas Liepiņas vadīto lekciju par Pavasara Saulgriežu laika tradīcijām, brīvprātīgo darbu dažādās organizācijās, jauniešu iesaisti ES programmās un kopīgu darbošanos ziepju meistarklasē, kur katrs varēja sev pagatavot aromātiskas ziepes.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Vēsais sestdienas rīts iesākās ar starptautiskās aizsardzības personu kopīgu došanos uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Kāds no dalībniekiem ieradies kājām, kāds bija mērojis garāku ceļu no Purvciema, Muceniekiem, Ķengaraga un pat no Ikšķiles, bet ar vienotu mērķi  - iespēju satikties un gūt jaunus iespaidus un iedvesmu.

Pēc izzinošās ekskursijas pa vienu no skaistākajiem Latvijas muzejiem sekoja nākamais pieturas punkts, pa ceļam iepazīstot jaunus Rīgas apvāršņus: Ķīpsalu, Daugavu, Dzegužkalna parku, lidostu “Spilve”. Kad autobuss gandrīz jau sasniedzis Bolderāju, izskan jautājums: „Vai esam vēl Rīgā?” Pabraucam garām Daugavgrīvas cietoksnim, un dalībnieku acīm paveras Paula Jaunzema akmens skulptūru parks. Gluži zīmīgi pats tēlnieks ir raksturojis vienu no skulptūrām “Meditācija par saknēm” -  „…es ļoti daudz domāju par tiem cilvēku tūkstošiem, kas ir nocirtuši savas saknes savā dzimtajā zemē un mēģina iesakņoties citviet pasaulē”, ļoti precīzi raksturotas arī mūsu šodienas dalībnieku sajūtas, uzsākot savu dzīvi Latvijā.

Atgriežoties Rīgā, viesojamies radošajā apvienībā jauniešiem „Trepes”, kur tās vadītāja Ramona Liepiņa iepazīstina klātesošos ar šīs ēkas vēsturi un brīvprātīgā darba iespējām dažādās organizācijās.  Laipni aicinātas iesaistīties ir arī personas, kurām šobrīd ir patvēruma meklētāja statuss. Līdzdalība sekmētu vietējās sabiedrības iepazīšanu, palīdzētu socializēties, iesaistīties projektos un gūt jaunas zināšanas.

Ar lielu interesi klātesošie ieklausās bēgļu puiša un bēgļu ģimenes no Turcijas pieredzes un iedvesmas stāstos par to, kā nokļuvuši Latvijā, kā uzsākuši šeit jaunu dzīvi, uzsākuši uzņēmējdarbību un ko no savas pieredzes var ieteikt tiem, kuri pavisam nesen ieradušies Latvijā.

Liels pārsteigums bija dalībniekiem no Afganistānas, kuri šoreiz bija pulcējušies kuplā skaitā. Afgāņu īpašais tradicionālo ēdiens kabuli pulao tika pasūtīts vienā no retajām vietām Latvijā „Hot kebabs”, kur iespējams iegādāties halal ēdienu. Īpaši svarīgi ir tas, ka šajā restorānā strādā personas no Afganistānas, kuras ir saņēmušas bēgļa statusu pirms vairākiem gadiem.

Noslēdzošā šīs dienas aktivitāte tika aizvadīta Latvijas Mākslinieku savienības telpās, kur ar mākslinieci Sandru Sabīni Jaundālderi dalībniekiem bija iespēja pašiem praktiski darboties radošajā darbnīcā, kopīgi veidojot miera dūjas, kā arī nesteidzīgi baudīt košo mākslas darbu izstādi.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki atzinīgi novērtēja, cik svarīga ir kopā būšana, iekļaušanās, būt līdzvērtīgam cilvēkam. Kādam muzeja apmeklējums bija pirmā reize, kādam citam Rīgas apskate. Bet mājup visi devās iedvesmoti un piepildīti!

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Šodien projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” ietvaros integrācijas kursa nodarbības uzsākusi otrā grupa ar personām, kuras jau ir saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. Grupā iekļautas personas no Afganistānas un Baltkrievijas, kuras vēl uzturas PMC „Mucenieki” gan arī tās, kuras mitinās Rīgā.

Pirmajā tikšanās reizē nodarbību par uzturēšanās atļaujām un mājokli vadīja biedrības “Patvērums “Drošā māja””’ jurists Alvis Šķenders. Šajā nodarbībā tika aktualizēti visi svarīgākie jautājumi no mērķa grupas puses, tādējādi jau sākotnēji lekciju ievirzot praktiskākā gultnē un iespējā palīdzēt jau ar praktisku informāciju par dzīves uzsākšanu Latvijā. Visaktuālākie jautājumi mērķa grupai radās par mājokli, nodarbinātību, izglītības iespējām bērniem, valsts pabalstiem. Ņemot vērā, ka šīs grupas pārstāvji tikai pavisam nesen ir ieguvuši starptautiskās aizsardzības statusu, tad kā atzina paši dalībnieki, tad tikšanās reize ir bijusi ļoti vērtīga.

Kurss tiek plānots, lai personas labāk iedziļinātos un izprastu tādas tēmas kā uzņēmējdarbība, sociālās palīdzības sistēma, veselības aprūpes sistēma, izglītība, nodarbinātība, uzturēšanās atļaujas, mājoklis, Latvija un tās vēsture, u.c.

Jāatzīmē, ka šai grupai kursa ietvaros ir plānotas arī vairākas praktiskas aktivitātes, tas ir, apmeklēt uzņēmumus SIA „Livonia Print”, tekstila darbnīcu „Daces meistardarbi”, mācību centru „Buts”, lai iepazītos ar izglītības un nodarbinātības jautājumiem praktiskā vidē.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Integrācijas mācību kursu par Latviju 16 mēnešos ir noklausījušās 187 personas, no kurām 180 saņēmušas apliecinājumu par kursa noklausīšanos. Kopumā kursantu vidū bija starptautiskās aizsardzības personas no 24 valstīm – Baltkrievijas, Afganistānas, Irākas, Azerbaidžānas, Krievijas, Bangladešas, Irānas, Kuba, Kamerūna, Turcija, Kongo, Pakistāna, Sīrija, Alžīrija, Ķīna, Tadžikistāna, Marokas, Indijas, Ukrainas, Palestīnas, Vjetnamas, Kirgiztānas, Gruzijas, Uzbekistānas.

Kvalitatīvas saziņas nodrošināšanai ar mācību grupu dalībniekiem tika piesaistīti arābu, dari, franču, turku, spāņu, vjetnamiešu un gruzīnu - valodu tulki vai valodu zinātāji, ko nodrošināja „Informācijas centrs iebraucējiem”.

Latviešu valodas kurss nodrošināts gan klātienē gan attālināti 110 personām, no kurām 64 saņēmušas apliecību par kursa beigšanu.  Kursantu vidū bija personas no 18 valstīm – Baltkrievijas, Afganistānas, Irānas, Krievijas, Kamerūnas, Bangladešas, Kongo, Azerbaidžānas, Ukrainas, Tadžikistānas, Ķīnas, Indijas, Palestīnas, Pakistānas, Marokas, Uzbekistānas, Irākas, Turcijas. 3 grupas turpina mācības 2022.gadā.

Projekta gaitā tiek īstenoti arī dažādi starpkultūru komunikāciju veicinoši pasākumi – veicinot starpkultūras dialogu un kopradi. Lai labāk iepazītu latviešu tradīcijas, atzīmējot Latvijā svinamās dienas un Valsts svētkus, tika noorganizēti 4 tradīciju pasākumi - 4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, Jāņi, Miķeļu diena un Ziemassvētku ieskandināšana ar kopīgu piparkūku cepšanu. Lai labāk iepazītu Latvijas kultūras kanonus, tika noorganizēti 3 plašāki pasākumi - Rīgas arhitektūras un dizaina foto rallijs, Latviešu  tautasdziesmu izzināšana, apmeklējot Ziemeļblāzmas pili un Mangaļsalas molu, kā arī, apmeklējot Aglonu, izzinātas maizes cepšanas tradīcijas. Notikusi arī pārtapšana kino varoņu tēlos, apmeklējot Preiļu leļļu muzeju.

Projekta īstenošanas rezultātā līdz projekta beigām plānots nodrošināt latviešu valodas mācības 180 personām un sociālekonomiskās iekļaušanas mācību kursu 360 personām.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Kā atzīst paši studenti, tad klātienes nodarbības ir daudz vērtīgākas, bet mācoties attālināti, ir vieglāk, jo ģimenes specifika ir tāda, ka var būt kopā ar bērniem, jo īpaši tām mammām, kuras zīda bērniņus. Bet kā lielāko mīnusu mācoties attālinātā režīmā atzīst, ka nevar apgūt visas četras prasmes, it sevišķi rakstīšanu. Tāpēc tā bija lieliska priekšrocība decembra mēnesi mācīties klātienē, turklāt klātienes nodarbības labprāt atkal apmeklēja tie ģimenes locekļi, kuriem attālinātās nodarbības likās par grūtu. Vērtīgi bija arī tas, ka caur mūsu dzimtās valodas tulku varējām noskaidrot neskaidros gramatikas jautājumus.

Latviešu valodas mācību kursu šobrīd turpina apgūt 3 grupas: klienti no Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Turcijas, Afganistānas, Irākas, Kongo un Uzbekistānas. Divas grupas notiek klātienē PMC „Mucenieki”, bet viena grupa mācās attālināti tiešsaistes platformā Zoom, kur grupā mācās patvēruma meklētāji no Baltkrievijas, kuri dzīvo Jūrmalā, Ogrē, kā arī PMC „Mucenieki”. Skolotāja L. Zilberte atzīst, ka tiešsaistes platforma ir lieliski piemērota mācībām studentiem, kuri dzīvo dažādās pilsētās un, kuriem ir labas iemaņas darbā ar jaunākajām tehnoloģijām un, kur komunikācijā var pielietot vienu valodu kā starpniekvalodu. „Šīs grupas nodarbības ir tikai pusē, bet jau tagad studenti izrāda iniciatīvu turpināt mācības pēc šī kursa beigām citos kursos, tāpēc kopīgi esam aizpildījuši pieteikumus latviešu valodas mācībām, lai šīs grupas studenti varētu turpināt mācības Latviešu valodas aģentūras kursos jau februārī”.

Sakarā ar neskaidro situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību, pastāv iespēja, ka klātienes nodarbības būtu jāpārceļ uz attālināto mācīšanos. Jau šobrīd esam elastīgi un, ja kāds no studentiem ir saslimis vai atrodas karantīnā tad ir iespēja sekot līdzi mācību procesam tiešsaistē vai saņemot Zoom nodarbības ierakstu. Attālinās mācības karantīnas laikā apgrūtina fakts, ka vienā istabiņā atrodas vairākas personas (ģimenes ar 6 bērniem), kuriem nav pieejamu tehnisko līdzekļu, lai vienlaicīgi kvalitatīvi turpinātu mācību procesu.

Kaut arī programma ir sastādīta, lai mērķa grupa iegūtu pirms A1 līmeni, jāatzīst, ka ļoti motivētās grupās var sasniegt A1 līmeni un turpināt apgūt valodu jau A1/A2 līmenī. To pierāda mērķa grupas pārstāvji, kuri pabeiguši latviešu valodas mācību 3.grupu 2021.gada martā nupat nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, saņemot A2 līmeni.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

2021.gads pamazām tuvojas noslēgumam, ar satraukumu sirdīs mazie gaida Ziemassvētku pārsteigumus, lielie - ar saviļņojumu gādā mājīgu sanākšanu kopā, lai ar gaišumu sirdī atcerētos sirsnīgi ģimeniskos mirkļus un vēlētu viens otram saticību un mīlestību.

Bet ir daudzi ārvalstnieki, kuri ieradušies Latvijā, lai lūgtu starptautisko aizsardzību, un kuriem šie būs pirmie Ziemassvētki, pirmās piparkūkas un pirmā reize, redzot izgreznotu Ziemassvētku eglīti. Tāpēc 15.decembra pievakarē Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” telpās tikās starptautiskās aizsardzības personas no Baltkrievijas un Afganistānas, kā arī vietējās sabiedrības pārstāvji, lai vakara gaitā iepazītu vienus no nozīmīgākajiem latviešu gadskārtu svētkiem – Ziemassvētkus un to tradīcijas.

Vakara gaitā klātesošie tika iepazīstināti ar Ziemassvētku tradīcijām un galvenajiem svētku simboliem, un tradicionālo svētku galdu. Kopīgi ar brīvprātīgajiem palīgiem ikvienam bija iespēja pagatavot savu īpašo piparkūku, kuru pēc cepšanas skaisti izdekorēt ar krāsainām glazūrām, un pirmo reizi nobaudīt šo gardumu. Klātesošie atzina, ka šī ir pirmā reize, kad redz izgreznotu eglīti ar rotājumiem un lampiņām, jo Afganistānā Ziemassvētki netiek svinēti, bet ļoti priecājās par šo nesteidzīgo vakaru, baudot gardas uzkodas, Ziemassvētku dziesmas, piparkūku smaržu un kopīgu radošo darbošanos. „Tagad arī mēs sauksim Latviju par mūsu mājām, tāpēc ir ļoti svarīgi iepazīt un izprast kultūru un tradīcijas”.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02/

Pašlaik projektā ‘’Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām’’ norit divas latviešu valodas grupas pie divām skolotājām.

Latviešu valodas apgūšana attālinātā formātā starptautisko aizsardzības personu vidū notiek regulāri: 2-3reizes nedēļā.  Īpaši jāuzslavē latviešu valodu apgūstošie baltkrievi.  Viņu latviešu valodas līmenis ir ļoti augsts, bet vēlme runāt latviski – patiesi entuziastiska. 1. novembrī latviešu valodas apguvi uzsāka  grupa, kas sastāv no trīspadsmit dalībniekiem: trim Irānas valstspiederīgajiem, kā arī desmit Afganistānas valstspiederīgajiem  Šajā grupā latviešu valodas apmācības notiek intensīvi - līdz pat piecām nodarbībām nedēļā.  

Plānots ka mācības ilgs līdz decembra beigām un, ja būs iespēja, decembrī tās turpināsies klātienē.

Paralēli latviešu valodas apguvei turpinās integrācijas kursi. Oktobrī integrācijas kursu apguva trīs grupas. Līdz šim, novembrī, kursu izgājusi viena grupa, toties 15.11. integrācijas kursu uzsāks nākamā grupa.

Vika Trenas, baltkrievu redaktore un rakstniece: "Mūsu grupai tik ļoti patika mācīties kopā ar mūsu brīnišķīgo Lolitu, ka mēs sapņojam turpināt mācīties latviešu valodu. Lolita ir īsta profesionāle! Lielā informācijas apjoma dēļ sākumā šķita ka metodika bija nedaudz ekstrēma, bet tā noteikti darbojas. Esam ļoti pateicīgi par mums dotajām iespējām un meklēsim nākamo kursu, kurā varētu iestāties, jau A2 līmenī.

Man, kā Tukumā dzīvojošajam, tiešsaistes kursi bija ļoti ērti. Grupā valdīja ļoti draudzīga atmosfēra, skolotāja mūs patiešām iedvesmoja ar savu laipno attieksmi un bijām ļoti motivēti! Tas, ka mēs bijām pieauguši un mums bija svarīgi pielāgoties mūsu jaunajai sabiedrībai, iespējams, bija liela daļa no mūsu motivācijas. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un to, ka studenti dzīvo dažādās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā, Tukumā), tiešsaistes kursi mums ir īsts glābiņš. Paldies!"

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02/

APSAP lektores Ramona Liepiņas vadībā tika apzināti ziemas saulgrieži, vasaras saulgrieži, rudens un pavasara saulgrieži. Turpinājumā iebraucējiem tika stāstīts arī par Latvijā tik svarīgo ziemu un ziemas priekiem, kā arī Meteņiem – svētkiem, ar kuriem tradicionāli iesākas latviešu, kā arī - plašākā mērogā – seno indoeiropeisko tautu gads. Klātesošajiem tika skaidrots, ka Meteņus svin, spēlējot mūziku un dejojot. Viens no galvenajiem Meteņu cienastiem – pīrāgi.  Neizpalika arī stāsti par ķekatām, budēļiem un šajās paražās izmantoto masku nozīmi.  Vakara turpinājumā iebraucēji tika iepazīstināti ar dažādiem mūsdienu svētkiem, kas tiek svinēti Latvijā. Piemēram, ar 8. martu jeb Sieviešu dienu, tāpat arī ar 21. Martu jeb pavasara saulgriežiem. Visiem sanākušajiem šķita interesanti, ka latvieši savus svētkus mēdz svinēt gan saskaņā ar pirmskristietības tradīcijām, gan saskaņā ar baznīcas interpretāciju.

Tika pārrunātas Lieldienu tradīcija: olu krāsošana ar sīpolu mizām, spēles ar olām, olu ripināšana, olu ēšana ar sāli, lai nemelotu. Šūpošanās, lai nekostu odi. Un arī Lieldienu zaķa īpašības: tas, kā Zaķis bērniem atnes saldumus un šokolādes olas.

Turpinājumā saruna izvērsās par pavasara iestāšanos, kopā ar to atnākošajām talkām, apkārtnes sakārtošanu un Darba svētku svinēšanu. Sekoja informācija par 4. Maiju, Latvijas Neatkarības,dienu, kā arī 8. maiju – Otrā pasaules kara beigu dienas atceri. Tad Ramona Staprautiskās aizsardzības personas iepazīstināja ar latvietim tik svarīgajiem vasaras saulgriežiem – senā gada gada pašu viduci, kā arī faktu, ka latviešu mīļākie svētki ir Līgo vakars un Jāņi. Garām nepaslīdēja nepamanīti latviešu personvārdi, kas saistīti ar vasaras vidus godiem, proti senais meiteņeu vārds – Līga, bet zēnu – Jānis. Ramona skaidroja, ka Līgo un Jāņus latvieši cenšas svinēt pie dabas. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir ugunskuri, dejas un, protams, vainagu pīšana– meitenēm no ziediem, zēniem no ozollapām. Ar vainagiem tiek praktizētas vairākas pagāniskas aktivitātes - tie tiek mesti koku zaros – tā pareģojot, kura meita vai puisis drīzumā apprecēsies. Tradicionālais ēdiens: apaļš siers ar ķimenēm.

Lekcijas par latviešu pasaulskatījumu izskaņā tika apcerēti rudens saulgrieži jeb Miķeļdiena, kad visai ražai jābūt novāktai, un sākas veļu, zemliku jeb dievaiņu laiks. Saistībā ar šo noslēpumaino laiku Ramona iepazīstināja sanākušos ar latviešu mīlestību uz kapu kultūru: sveču degšanu un mirušo pieminēšanu. Veļu laika beigas iezīmējas 10. novembrī – Mārtiņdienā, bet tai jau drīzi seko latviešiem svarīgais 11. Novembris – Lāčplēša diena, kā arī 18. novembris – Latvijas valsts pasludināšana.

Pēc lekcijas par latviešu pasaulskatījumu un nozīmīgākajiem vēsturiskajiem pieturpunktiem vakars turpinājās ar radošajām darbnīcām, kur ikkatrs dalību ņemošais varēja radoši izpaust savus talantus!

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02/

Lai izzinātu Latvijas kultūras kanona kinematogrāfu, 29. augustā starptautiski aizsargājamās personas no Baltkrievijas, Eritrejas, Sīrijas, Irākas, Irānas, Indijas sadarbībā ar latviešu brīvprātīgajiem rītā Rīgā iepazinās ar mūsu vēsturisko kinoteātra "Splendid Palace" ēku un vēsturi. Dodoties tālākā ceļā uz Preiļiem, autobusà tika izspēlēta interesanta un radoša kino viktorīna. Savukārt Preiļos visi kopā iepazina Leļļu muzeju un autorleļļu izstādi, kas atspoguļoja dažādus kino tēlus. Diena noslēdzās ar satraucošu procesu- pārtapšanu senā un vēsturiskā kino varoņos, kas raksturīgi arī latviešu kino vēsturei.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02/

29.augustā starptautiski aizsargājamas personas kopā ar brīvprātīgajiem devās garākā braucienā uz Latgali, lai iepazītu ne tikai mūsu Latvijas kultūras kanonā ietvertās tautas tradīcijas. Aglonā visus laipni gaidīja Maizes muzeja saimnieces, iepazīstinot ar latviskajām maizes cepšanas tradīcijām latgaliešu stilā.

Pēc muzeja izzināšanas pie saimes galda sēdās latvieši, irāņi, sīrieši, indieši, eritrejieši, irākieši, baltkrievi, baudot latgaļu mājas ēdienu trīs kārtās, noslēdzot pusdienošanu ar kļocku degustēšanu. Aglonā bija iespēja iepazīt arī Aglonas baziliku, Svētavotu un kristīgo brīvprātīgo veidoto Kristus Karaļkaļkalnu. Par savu pieredzi, prasot patvērumu un uzsākot dzīvi Latvijā, stāstīja Rodions no Baltkrievijas.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

 31.jūlijā projekta "Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III" dalībnieki turpināja iepazīt Latvijas kultūras kanonu!

Sestdiena tika pavadīta, kopīgi dodoties uz kultūras pili "Ziemeļblāzma", kur klātesošajiem bija iespēja kāpt skatu tornī un ieraudzīt Rīgu no cita skatpunkta.

Vēlāk devāmies uz parka tējas namiņu, lai uzklausītu irāņa Bashir stāstu par pieredzi un dzīvi Latvijā, uzdodot arī jautājumus. Turpinājumā Dita Butule, Barona muzeja pedagoģe, iepazīstināja ar Latvijas kultūras kanonu - latvju dainām! Pēcāk kopīgi devāmies uz Mangaļsalas molu, ko vairumsdalībnieku redzēja pirmo reizi. Laika apstākļi lutināja, un visi labprāt baudīja Latvijas skaisto dabu, kur saplūst mūsu Daugava un Baltijas jūra. Pasākuma noslēgums notika jūras krastā, kur Eiropas Solidaritātes korpusa Solidaritātes projekta "Oriented On Orientalism" jauniešu komanda stāstīja par savu projektu, piedāvājot iesaistīties latviešu valodas sarunu kafejnīcā, emocionālā atbalsta grupā un dažādu kultūru svētku svinēšanā. Jaunieši dalībniekiem bija sagatavojuši aktivitāti par latvju dainām, lūdzot sakārtot tautas dziesmu rindas pareizā secībā, dodot arī iespēju dainu saturu iepazīt ne tikai latviski, bet arī angliskā tulkojumā.

Pasākuma dalībnieki saņēma saldas dāvaniņas par paveikto uzdevumu: Latvijā ražotās konfektes un šokolādes.

Pasākumā piedalījās ļaudis no Sīrijas, Irānas, Ķīnas, Baltkrievijas, Krievijas, Latvijas, Palestīnas, Kamerūnas.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Kopā sanāca ļaudis no Latvijas, Palestīnas, Turcijas, Kongo, Irānas, Krievijas un Baltkrievijas. Rozīte Katrīna Spīča, folkloras grupas "Rīgas danči" dalībniece, radoši iepazīstināja ar latviešu saulgriežu tradīcijām un vēsturi, kā arī kokles mitoloģisko nozīmi, aicinot klātesošos vienoties kopīgās Līgo dziesmās. Visiem tas izdevās gluži lieliski. Klātesošie bija naski uz iepazīšanos ar latviešu bagātīgo kultūras mantojumu un saulgriežu tradīcijām. Aktivitātes dalībnieki dziedāja latviski un mielojās ar sarūpēto cienastu, Jāņu sieru un vasaras dārzeņiem, lai būtu enerģija iziet vasaras laika rotaļās.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Šodien projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām” ietvaros attālināto lekciju par uzturēšanās atļaujām lasa biedrības “Patvērums “Drošā māja”’ jurists Alvis Šķenders.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Starptautiski aizsargājamās personas, kuras šobrīd uzturas Latvijā, nelielā pulkā svinēja 4.maiju, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Ļaudis no Baltkrievijas, Turcijas un Afganistānas devās pie Brīvības pieminekļa un pārsteigtā sajūsmā priecājās par ziedu paklāju, jo ne visās kultūrās ziediem tiek piešķirta tik nozīmīga loma -  izrādīt cieņu un mīlestību brīvībai -  kā Latvijā.

Kopā ar brīvprātīgajiem, latviešiem, irāņiem un indiešiem bija iespēja viesoties pie balti klātiem galdiem, iepazīstot latvisko godu ēdienus. Izzinot Baltā galdauta svētku tradīciju, visi viesi piesprauda arī karoga lentītes, veidoja gaismas lukturīšus un mācījās kopā nodziedāt latviešu tautas dziesmas.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Arī šai grupai latviešu valodas apmācības notika attālinātā režīmā. Jāatzīst - organizēt nodarbības interneta vidē ir izaicinoši gan skolotājai, gan attiecīgajai mērķa grupai: apgūt jaunu valodu attālināti noteikti ir sarežģītāk kā klātienē.

Jānorāda - latviešu valodas apmācības attālinātā formātā šoreiz ir palīdzējušas apgūt valodu 14 personām. Visas 14 personas saņēma apliecinājumus par latviešu valodas apmācību kursa pabeigšanu; to vidū 4 personas, kuras lūgušas starptautisko aizsardzību, bet dzīvo ārpus PMC „Mucenieki”.

Grupā tika iekļauti mērķa grupas pārstāvji no Baltkrievijas un viens klients no Tadžikistānas.

Raugoties nākotnē - šī grupa savā latviešu valodas apguvē nedomā apstāties un meklē jaunas iespējas, kā turpināt valodas apguvi līdz lēmuma saņemšanai par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu, jo apzinās, ka latviešu valoda, dzīvojot Latvijā, viņiem būs ļoti nepieciešama.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

- Kad jūs pirmo reizi ieradāties Latvijā?

Larisa un Vadzims: Mēs šeit diezgan bieži bijām arī pirms bēdīgajiem notikumiem Baltkrievijā un jau labi pārzinājām cilvēkus un tradīcijas.

- Vai bija grūti iemācīties latviešu valodu un integrēties latviskajā vidē?

Larisa: Mums paveicās ar latviešu valodas kursiem un arī ar skolotāju Lolitu. Viņas temperaments ir ļoti tuvs mums. Es ļoti cienu visus latviešus, kuri spējuši saglabāt savu kultūru un valodu, lepoties ar to un aizraut ar to citus cilvēkus, neskatoties uz daudzajām grūtībām valsts vēsturē.

- Vai, jūsuprāt, Latvija un Baltkrievija ļoti atšķiras?

Larisa: Vēsturiski Baltkrievijas ceļš ir nedaudz līdzīgs, tomēr diemžēl Baltkrievijā šobrīd tikai 11,7% skolās izglītība tiek apgūta valsts valodā, un par runāšanu baltkrievu valodā  tagad cilvēks var nonākt cietumā. Es gribētu, lai arī Baltkrievijā pastāv līdzīga organizācija kā latviešu valodas aģentūra, lai visi pilsoņi respektētu valodu kā nacionālo mantojumu un runātu tajā. Un šajā valodā liktu eksāmenus, lai izvērtētu savu zināšanu līmeni. Kā tas ir jūsu valstī. Esmu gatava iemācīties latviešu valodu kaut vai tādēļ vien, lai paustu solidaritāti ar latviešiem un izrādītu cieņu pret latviešiem.

- Kā jūs komentētu pašreizējo situāciju Baltkrievijā?

Vadzims: Katru diena mums ir kā emocionālas šūpoles. Katru dienu pamostamies ar cerību, bet aizmiegam depresijā. Diemžēl var apgalvot, ka Baltkrievijā  notiek zemas intensitātes pilsoņu karš.

 - Paldies par jūsu atklātību un šo sarunu.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Piemēram, biedrības klientu konsultantes, juristes un lektores Gitas Miruškinas lekciju tēmas ir sekojošas:

• Reliģijas brīvības
• Nodarbinātība
• Izglītība
• Veselības aprūpe
• Veselības pakalpojumu pieejamība
• Veselības aprūpe
• Sociālās drošības sistēma
• Sociālā palīdzība
• Bērnu tiesību ievērošana
• Dzimumlīdztiesība
• Banku pakalpojumi

Informatīvas lekcijas ir efektīvs veids, kādā patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības personas tiek sagatavotas dzīvei Latvijā.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Kāda persona saskaņā ar likumdošanu tiek uzskatīta par starptautiskās aizsardzības personu?

Starptautiskās aizsardzības saņēmējs ir persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvās
aizsardzības statuss.

 * Bēgļa statusu piešķir, ja personai savā izcelsmes valstī draud vajāšana ticības,
reliģijas, rases, tautības, sociālās piederības vai politisko uzskatu dēļ.

 * Alternatīvo statusu piešķir, jo personu mītnes valstī apdraud karš, nāvessods,
spīdzināšana, necienīga izturēšanās.

 * Bēgļa statusu piešķir uz nenoteiktu laiku, savukārt alternatīvo statusu – uz vienu gadu.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr. PMIF/9/2020/3/02

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

Ar rotaļu, spēļu un citu radošu akivitāšu palīdzību bērni tiks iesaistīti latviešu valodas apguvē. Projekta ietvaros koordinators sniegs vispārīgu informāciju par latviešu valodas mācībām, kā arī sniegs atbildes uz kursantus interesējošiem jautājumiem. Latviešu valodas nodarbības tiks organizētas patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, speciāli iekārtotā mācību klasē, kas funkcionāli pieejama ikvienam, tai skaitā cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Mācības vadīs pedagoģiskais personāls: latviešu valodas pasniedzēji, kuri specializējušies valodas pasniegšanā imigrantiem. Mācību noslēgumā tiks pārbaudītas klientu zināšanas un veikta rezultātu analīze.

Latviešu valodas kursa mērķis ir apgūt darba, sadzīves vidē nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, attīstīt galvenās valodas apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas pielietojumu.

Kursu dalībniekiem tiks nodrošināti bezmaksas mācību, izdales materiāli un mācību līdzekļi, kas veicinās visu latviešu valodas prasmju (klausīšanās, runāšanas, lasīšanas, rakstīšanas) attīstību projekta mērķa grupā.

Projekta ietvaros paredzēts, ka kopumā kursu apmeklēs 180 starptautisko aizsardzības personu -  grupās, kas sastāv no 5 – 15 cilvēkiem.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

 “Latviešu valoda ļoti atšķiras no krievu valodas. Tikai neliels procents vārdu ir nedaudz līdzīgi, tādēļiemācīties valodu ir visai sarežģīti. Tam vajadzīgs laiks un pamatīga atkārtošana. Kopsummā tas nav nekas neparasts, apgūstot valodu, kas man, baltkrievam, šķiet pilnīgi jauna. Kopš 6 gadu vecuma esmu mācījies angļu valodu. Tagad man ir 26, bet es to joprojām nepārvaldu perfektā līmenī.

Pašlaik esmu laimīgs, ka man tiek piedāvāta iespēja mācīties latviešu valodu kopā ar foršo skolotāju Ditu. Viņa zina, kā mūs motivēt arī tajās dienās, kad mēs nemaz nespējam nofokusēties mācībām mūsu dažādo izaicinājumu, dzīvojot jaunā valstī, dēļ.’’

/Rodions Begliaks – Baltkrievija/

• No 01.09.2020.-31.12.2022. plānots, ka latviešu valodas kursu apgūs 180 personas – 120h apjomā.
• Latviešu valodas mācību kursu šobrīd apgūst 2 grupas: klienti no Baltkrievijas, Krievijas, Bangladešas, Azerbaidžānas, Ukrainas.
• Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, šobrīd mācības tiek nodrošinātas attālināti. 

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

NVO “Patvērums “Drošā māja”” informē, ka oktobrī projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās
aizsardzības personām III” ietvaros ir uzsākti latviešu valodas un integrācijas mācību kursi. Aktivitāšu mērķis ir veicināt starptautiskās aizsardzības personu iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot tiem mācību kursus un pielāgotu informāciju par tiesībām un pienākumiem dažādās dzīves jomās.

Latviešu valodas mācību kurss šobrīd tiek nodrošināts vienai grupai, kopumā 8 starptautiskās
aizsardzības personām no 3 valstīm - Baltkrievijas (5), Krievijas (2), Bangladešas (1). Plānots, ka latviešu
valodas mācības katrai grupai ilgs no trīs līdz pieciem mēnešiem, divas līdz trīs nodarbības nedēļā.
Latviešu valodas kursa mērķis ir nodrošināt starptautiskās aizsardzības personām apgūt darba un
sadzīves vidē nepieciešamās valodas zināšanas un iemaņas, kā arī vienlaikus attīstīt galvenās valodas
apguves prasmes: lasītprasmi, runāt prasmi, rakstītprasmi, klausīšanās prasmi un gramatikas
pielietojumu.

Lai iegūtu zināšanas un kultūrorientācijas prasmes sekmīgai saskarsmes veidošanai Latvijas sabiedrībā, 17
starptautiskās aizsardzības personas, 2 grupu ietvaros no 4 valstīm - Azerbaidžānas (4), Baltkrievijas (9),
Krievijas (2), Bangladešas (1), Tadžikistānas (1) - pabeigušas integrācijas mācību kursu. Integrācijas
mācību kursa ietvaros starptautiskajām aizsardzības personām ir iespējams iegūt zināšanas par Latvijas
valsti, valsts iekārtu, vēsturi, kultūru un tradīcijām, praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem,
informāciju par iekļaušanos sabiedrībā, nediskriminācijas principiem, komunikācijas un reliģiskajām
atšķirībām, lēmumu pieņemšanu, laika izjūtu, dzīvokļu tirgu, nodarbinātības iespējām, izglītības sistēmu
un izglītības apgūšanas iespējām, brīvā laika pavadīšanas iespējām, veselības aprūpes sistēmu, sociālās
drošības tīklu un sociālās palīdzības sistēmu Latvijā.

Grupām noslēguma aktivitāte tika organizēta 30.oktobrī veicinot starpkultūras dialogu un kopradi.
Dažādo kultūru pārstāvji radoši iepazīstināja ar savām kultūru tradīcijām, dziedot tradicionālās dziesmas,
rādot tradicionālās dejas un izspēlējot spēles. Starpkultūru sadarbībā dalībnieki saņēma apliecinājumus
par 20h integrācijas kursa apguvi. Pasākuma otrajā daļā dalībnieki kopīgi iepazina latviešu Rudens
Saulgriežu tradīcijas, nobaudot Latvijā ražotos ēdienus un kārumus, izdziedot tautasdziesmas un izdejojot
rudens tradicionālās rotaļdejas kopā ar Rīgas Latviešu biedrības folkloras kopu „Rīgas danči”.
No šā gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim projekta “Atbalsta pasākumi starptautiskās
aizsardzības personām III” ietvaros paredzēts sniegt atbalstu vismaz 360 starptautiskās aizsardzības
personām – pieaugušajiem un bērniem.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

Atskaņas no lekcijas, kas starptautiskās aizsardzības personām tika noturēta 26.10.2020.

Lekcijas tēmas ietvēra: darba tiesības, Latvijas vēsturi, nediskriminācijas principus, Latvijas kultūru un tradīcijas.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02

Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" informē, ka, iesniedzot konkurētspējīgāko pieteikumu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atklātajā konkursā "Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām (patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss (3.posms)", tā ieguvusi tiesības turpināt atbalsta pasākumu sniegšanu starptautiskās aizsardzības personām arī trešajā posmā. 

Projekta mērķis: iepazīstināt starptautiskās aizsardzības personas ar Latvijas kultūrvidi, valsts iekārtu, vēsturi, tradīcijām, kā arī sniegt ieskatu kultūru atšķirībās, nediskriminācijas principos, demokrātisko vērtību principos, dzimumlīdztiesībā. Tāpat projekta ietvaros starptautiskās aizsardzības personām tiks sniegta praktiska informācija par nodarbinātību, mājokļa īres niansēm, sociālo palīdzību, sociālo apdrošināšanu un citiem jautājumiem. 

Projekta norises periods: 2020. gada 1. septembris - 2022. gada 31. decembris.

Kopējais projekta finansējums sastāda 160 000 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014. – 2020. gadu perioda finansējums 75% apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 25% apmērā.

Projekts “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām III” tiek īstenots ar Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fonda atbalstu un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma nr.
PMIF/9/2020/3/02